No šodienas, 14. janvāra, elektrības tirgū sāk darboties jauni noteikumi, kas ietekmēs to, kā notiek tirdzniecība starp valstīm. Turpmāk pirkt un pārdot elektrību varēs vēl īsi pirms tās reālās piegādes – proti, līdz pat 30 minūtēm pirms brīža, kad tā nonāk tīklā. Līdz šim šis laika logs bija stundu garš, bet tagad tas ir saīsināts uz pusi.
Šķiet, ka tas ir tikai tehnisks sīkums, bet patiesībā tas ir liels solis, lai mēs labāk pielāgotos tam, kā šobrīd ražojam enerģiju. Baltijas valstīs saules un vēja parki saražo arvien vairāk, un mums ir jāmācās ar šo mainīgo jaudu rīkoties gudrāk.
Kāpēc 30 minūtes ir tik svarīgas?
Visi zinām, ka sauli un vēju precīzi prognozēt uz vairākām stundām uz priekšu ir grūti. Mākonis var aizsegt sauli ātrāk, nekā gaidīts, vai arī vējš var pierimt pēkšņi. Jo tuvāk reālajam laikam notiek tirdzniecība, jo precīzāk ražotāji var pateikt, cik daudz elektrības viņiem tajā brīdī tiešām būs.
Piemēram, ja vēja parka īpašnieks redz, ka pēc pusstundas vējš pūtīs stiprāk nekā prognozēts, viņš varēs šo papildu jaudu pārdot tirgū gandrīz uzreiz. Tas palīdz izvairīties no kļūdām un situācijām, kad elektrības pietrūkst vai tās ir par daudz. Ja prognozes ir precīzākas, arī sistēmas uzturēšana kopumā kļūst lētāka un drošāka.
Baltija rāda piemēru pārējai Eiropai
Interesanti, ka šādas izmaiņas plānots ieviest visā Eiropā līdz pat 2029. gadam, bet mēs šeit, Baltijā, esam starp pirmajiem. No šodienas jaunā sistēma sāk darboties uz Latvijas un Igaunijas robežas. Tas nozīmē, ka enerģijas plūsma starp abām kaimiņvalstīm kļūs elastīgāka.
Nākamais solis būs līdzīgas izmaiņas uz robežas ar Lietuvu. “Augstsprieguma tīkls” un citu valstu operatori pie šī projekta ir strādājuši ilgi, jo bija jāpārtaisa gan vadības sistēmas, gan jāvienojas par kopīgiem noteikumiem ar kaimiņiem. Tas ir liels darbs, lai viss mehānisms darbotos bez aizķeršanās un mēs nepamanītu nekādas svārstības savās rozetēs.
Ko tas nozīmē parastam patērētājam?
Pašam iedzīvotājam pie rozetes nekas nav jādara un nekas nemainīsies – gaisma nepazudīs un vadi nesāks dzirksteļot. Taču ilgtermiņā šāda sistēma palīdz noturēt elektrības cenas stabilākas. Ja tirgus dalībnieki var precīzāk reaģēt uz to, kas notiek dabā, samazinās vajadzība pēc dārgiem un steidzamiem risinājumiem, lai sabalansētu tīklu.
Lasi vēl: Kāpēc es pelnus neizmetu ārā, bet beru maisos un nesu uz šķūni: nu arī kaimiņi tā dara
Mūsdienās, kad gandrīz puse no visas Baltijā saražotās elektrības nāk no saules un vēja, šāda elastība ir nevis vienkārši “ekstra”, bet gan nepieciešamība. Tas palīdz padarīt visu sistēmu efektīvāku un labāk sagatavotu nākotnei, kurā arvien vairāk paļausimies uz dabas resursiem.
Vai jūs mēdzat sekot līdzi elektrības cenu svārstībām biržā vai arī par šādām tehniskām tirgus izmaiņām īpaši nedomājat? Padalieties komentāros, vai, jūsuprāt, šāda precizitāte palīdzēs sakārtot enerģijas jomu!
